Skolotāja Luīze Kērnsa audzina dēlu ar autismu un strādā nepilnu slodzi kā filmu kritiķe, cenšoties savilkt galus ar naudu. Kādu dienu privātā seansā viņa atrod dīvainu lenti ar nedzirdamās filmas fragmentu un sasaista to ar Irisas Dunlopas Vitkombas kundzes, sabiedrības dāmas un folkloras kolekcionāres, kura 1918. gadā noslēpumaini pazuda no slēgta vilciena kupejas, identitāti. Cerot nostiprināt savu akadēmisko karjeru, Luīze nolemj pierādīt, ka Vitkomba bija pirmā sieviete Kanādā, kas kļuva par kinorežisori. Taču, jo dziļāk viņa iedziļinās pētniecībā, jo vairāk viņa saprot, ka ar eksperimentālā kino stāstu ir savijusies dīvaina leģenda par Kundzei Pusdienlaikam - dēmonu vai spoku, kas vienmēr panāk savu. Un drīz vien Luīze saprot, ka dažas pasakas ir šausminoši reālas un ka no ļaunuma nevar paslēpties pat spožā saulē, un tagad viņai nākas baidīties ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem.