Lai kur cilvēks piedzimtu, viņam ir vajadzīga māja, mājoklis... Pirmie cilvēki tālā, tālā senatnē slēpās alās un būvēja būdas, tad iemācījās kombinēt zarus, ādas un citus dabas materiālus. Tālāk - tālāk - katra tauta izveidoja savu mājokļa tipu: Jurta - turku un mongoļu nomadu karkasa mājoklis ar filca segumu... - klēts - guļbaļķu māja Krievijas mežu zonā; hata - ukraiņu un baltkrievu tradicionālā māja; sakļa - Kaukāza un Krimas kalnu apgabalu iedzīvotāju māja; iglu - eskimosu būda, kas veidota no blīva sniega bluķiem; jaranga - Sibīrijas ziemeļaustrumu tautu pārvietojamais mājoklis; jurta - turku un mongoļu nomadu karkasa mājoklis ar filca segumu... No grāmatas uzzināsiet, ka Amsterdamā ir vesels peldošo māju kvartāls - Vaterbjurta, ka meža māja - noliktava uz pāļiem, ko sauc par labazu, un ka pirmo padomju zemūdens iekārtu dzīvei zem ūdens izveidojuši Donetskas ūdenslīdēji, un to sauc par "Ichthyander". Un jūs arī izlasīsiet, ka krāšņākās ēkas tika celtas karaļiem un... dieviem cerībā, ka viņi nokāps uz zemes un kļūs par man.... patroniem.