— Griša,» viņš pastiepj roku. Viņam ir skaista, plata plauksta ar senlaicīgu trīsstūra formas zīmogu uz rādītājpirksta. — Izejam «tu». Mums šeit ir plakana hierarhija. Tu taču negrasies saplosīt manus traukus, vai ne, Vera? — Es esmu veikls kā kaķis. Griša jautri nopriecājas. — Nāc pirmdienas pēcpusdienā. Kira tevi piereģistrēs un visu paskaidros. Aprunājies ar viņu par grafiku un algu. Pagaidām tas ir pārbaudes laiks. Redzēsim tavu veiklību, kaķenīte, — viņa acis smejas. — Es tur būšu. Paldies. Man šķiet, ka es tikko dabūju darbu tēva saimnieces dēla bārā. Un es nedomāju, ka tas ies labi.